Valdība atbalsta skolu priekšatlases kritērijus ES struktūrfondu finansējuma piešķiršanai skolu mācību vides modernizācijas projektiem


2015 gada 29. septembrī,  Ministru kabinets izskatīja Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavoto informatīvo  ziņojumu par Eiropas Savienības  struktūrfondu specifiskā  atbalsta mērķa „Uzlabot vispārējās izglītības iestāžu mācību vidi” īstenošanas nosacījumiem - plānoto laika grafiku, atbalstāmajām darbībām, kā arī  apstiprināja stratēģiskos priekšatlases kritērijus tām vispārējās izglītības iestādēm, kurās pašvaldības varēs veikt investīcijas  mācību vides uzlabojumus.
Eiropas Reģionālā attīstības fonda  (turpmāk – ERAF) investīcijas paredzētas mācību vides uzlabošanai, lai ieviestu kompetenču pieejā balstītu mācību saturu. Līdz ar to ES fondu finansējums neaizstāj pašvaldību funkciju vispārējās izglītības iestāžu uzturēšanā un atbilst nosacījumiem par ES fondu atbalstu valsts ekonomikas attīstībai.  Informatīvajā ziņojumā sniegta rūpīga esošā situācijas analīze  vispārējās izglītības iestādēs, vērtējot  un to piepildījums demogrāfisko tendenču kontekstā.


Kopš 20.gadsimta 90.gadu vidus skolas vecuma bērnu skaits Latvijā ir samazinājies gandrīz divkārt – no 433 tūkst. 1995.gadā līdz 222 tūkst. 2014.gadā. Tā rezultātā samazinājies izglītības iestāžu ēku un infrastruktūras noslogojums. Atbilstoši VIIS datiem 01.09.2015. nacionālas nozīmes attīstības centros (9 republikas pilsētas)  atrodas 26% vispārējās izglītības iestādes no kopējā vispārējās izglītības iestāžu skaita un tajā mācās 53% izglītojamo no kopējā izglītojamo skaita Latvijā. Reģionālas nozīmes attīstības centros (21 pašvaldības) atrodas 31% vispārējās izglītības iestādes un tajās mācās 21% izglītojamo, savukārt pārējā Latvijas teritorijā (89 pašvaldībās) - 43% vispārējās izglītības iestādes, kurās mācās 26% izglītojamo no kopējā izglītojamo skaita.
Pamatojoties uz šiem skaitļiem,  plānoto atbalsta mērķa finansējumu, kas ir  162 810 957 EUR (t.sk. ERAF finansējums 138 389 313 EUR un nacionālais līdzfinansējums 24 421 644 EUR), plānots sadalīt 68 390 000 EUR apmērā mācību vides uzlabošanai 9 lielajās republikas pilsētās, bet  94 420 957 EUR novirzīt vispārējās izglītības iestāžu mācību vides modernizācijai  ārpus nacionālas nozīmes centriem. 
Investīciju rezultātā plānots, ka 2023.gadā būs 100 līdz 115 pilnībā modernizētas vispārējās izglītības iestādes, prioritāri paredzot modernu mācību vidi kompetenču pieejā balstītā vispārējās izglītības satura ieviešanai (ergonomiskas mācību telpas, inovatīvi IKT risinājumi un moderni dabaszinātņu kabineti). Papildus mācību vides modernizācijai ERAF investīcijas attiecināmas arī uz vispārējās izglītības iestāžu sporta infrastruktūras un dienesta viesnīcu sakārtošanu, kur nepieciešams. Plānots, ka modernizēto infrastruktūru izmantos 45 600 skolnieki.

Pēc ilgām diskusijām ar pašvaldībām, Latvijas Pašvaldību savienību, Latvijas Lielo pilsētu asociāciju un Reģionālo attīstības centru apvienību informatīvajā  ziņojumā ir iekļauti stratēģiskie priekšatlases kritēriji, kas attiecināmi uz skolām, kuras var pretendēt uz ERAF atbalstu:

Nacionālas nozīmes attīstības centros (9 republikas pilsētas):

1. valsts ģimnāzija un ģimnāzija – piešķirts ģimnāzijas statuss saskaņā ar Ministru kabineta 2001.gada 20.marta noteikumiem Nr.129 “Ģimnāzijas un valsts ģimnāzijas statusa piešķiršanas un anulēšanas kārtība un kritēriji”;
2. vidusskola – izglītojamo skaits 7.-12.klasē ir vismaz 240 un tiek īstenotas vismaz divas vispārējās vidējās izglītības programmas, no kurām viena ir STEM (matemātikas, dabaszinību un tehnikas virziena programma);
3. Pamatskola (tajā skaitā reorganizēta) – izglītojamo skaits vismaz 200 un 7.-9.klasē tiek īstenota STEM programma.

Reģionālas nozīmes attīstības centros (21 pašvaldība):
 1. valsts ģimnāzija un ģimnāzija – piešķirts ģimnāzijas statuss saskaņā ar Ministru kabineta 2001.gada 20.marta noteikumiem Nr.129 “Ģimnāzijas un valsts ģimnāzijas statusa piešķiršanas un anulēšanas kārtība un kritēriji”;
2. vidusskola – izglītojamo skaits 7.-12.klasē ir vismaz 240 (novados, kas veido ES ārējo robežu – vismaz 200) un tiek īstenotas vismaz divas vispārējās vidējās izglītības programmas, no kurām viena ir STEM (matemātikas, dabaszinību un tehnikas virziena programma);
3. pamatskola (tajā skaitā reorganizēta) – izglītojamo skaits vismaz 200 (novados, kas veido ES ārējo robežu – vismaz 150) un 7.-9.klasē tiek īstenota STEM programma; ja pamatskola ir izveidota reorganizācijas rezultātā, pārveidojot vidusskolu par pamatskolu vai apvienojot divas izglītības iestādes, t.sk. ja šāda reorganizācija veikta kopš 2013.gada 1.septembra;
4. sākumskola – izveidota pamatskolas vai vidusskolas reorganizācijas rezultātā, t.sk. ja reorganizācija veikta kopš 2013.gada 1.septembra.

Ārpus nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centriem (89 pašvaldības):

1. valsts ģimnāzija un ģimnāzija – piešķirts ģimnāzijas statuss saskaņā ar Ministru kabineta 2001.gada 20.marta noteikumiem Nr.129 “Ģimnāzijas un valsts ģimnāzijas statusa piešķiršanas un anulēšanas kārtība un kritēriji”;
2. vidusskola – izglītojamo skaits 7.-12.klasē ir vismaz 240 un tiek īstenotas vismaz divas vispārējās vidējās izglītības programmas, no kurām viena ir STEM;
3. pamatskola (tajā skaitā reorganizēta) – izglītojamo skaits vismaz 200 un 7.-9.klasē tiek īstenota STEM programma;
4. sākumskola – izveidota pamatskolas vai vidusskolas reorganizācijas rezultātā, t.sk. ja reorganizācija veikta kopš 2013.gada, veidojot stratēģisko partnerību ar citu blakus esošu pašvaldību.

Informatīvais ziņojums  Par atbalstāmajām darbībām un priekšatlases kritērijiem 8.1.2. specifiskā atbalsta mērķa „Uzlabot vispārējās izglītības iestāžu mācību vidi” ietvaros



Lapu izstrādāja Exigen Services Latvia. Versija 20091024_1.2_1720